Atpakaļ

Vēsture

1919.GADS - LATVIEŠI PIRMO REIZI LIDO KĀ LATVIEŠI

Pirmais oficiālais kara aviācijas grupas lidojums  tika veikts 5.augustā no Cementfabrikas aerodroma – to pilotēja lidotājs Priedītis ar “Ņuporu”, kas viņam bija kā trofejlidmašīna no “boļševiku laikiem” un ko Valeikas vīri bija pārņēmuši no Līvena karaspēka. Tas bija kā tehnikas izmēģinājums pirms izlidošanas uz piefrontes aerodromu Latgalē — Krustpilī.

BERMONTS SPIEŽ ATGRIEZTIES

1919.gada rudenī mūsu nacionālie lidotāji atgriežas no Latgales frontes, jo tuvojās jaunas briesmas - Bermonta uzbrukums Rīgai. Bija steidzami jāatgriežas Rīgā un jāgatavojas cīņai. Spilvē nebija droši, tāpēc nācās evakuēties uz jaunu pacelšanās un nolaišanās laukumu Biķerniekos - no turienes tika veikta lielākā daļa kaujas lidojumu cīņai pret Bermonta spēkiem. 

LATVIJA IEGŪST NEATKARĪBU, SPILVE - VĀRDU 

1919.gada 29.novembris - pēc Bermonta sakaušanas pie Rīgas 1919. gada 11. novembrī  Cementfabrikas aerodroms kļuva par pamatbāzi Latvijas topošajai kara aviācijai. To pārdēvēja par Spilves aerodromu un sākās tā pārbūve miera laiku vajadzībām. Attēlā - Aviācijas parka virsnieki un lidotāji pie Sopwith 11/2 Stutter (1919./1920. gadā).

ATBRĪVOŠANAS KARŠ TURPINĀS 

1919.gada novembris – 1920. augusts -  no Spilves uz piefrontes aerodromu Rēzeknē devās mūsu 1. un 2. aviācijas nodaļa, lai turpinātu karot pret boļševikiem, galvenokārt ar iegūtajām vācu un krievu (boļševiku) trofejlidmašīnām. Tā līdz miera līguma noslēgšanai ar boļševikiem 1920. gada 11. augustā, kad visi atgriezās Spilvē. 




– Drukāt dokumentu