Atpakaļ

Interesanti

Eduards Pulpe (1880–1916) Neatlaidīgais ass ar vulkānu sirdī

Eduards Pulpe bija Krievijas impērijas pilsonis, Francijas pilots, bet visvairāk latvietis un lidotājs sirdī. Izglītotais, ar augstu intelektu un tehnisko domāšanu apveltītais jauneklis pameta labklājību sološu darbu un devās uz Franciju mācīties par pilotu. Kad sākās karš, šaubu nebija – viņš brīvprātīgi un aukstasinīgi devās pārdrošos uzdevumos, kļūdams par latviešu izcilāko militāro pilotu.   

Agrā bērnībā Eduards zaudēja tēvu, tomēr 1902. gadā beidza Aleksandra ģimnāziju Rīgā un iestājās Maskavas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Pulpe darbojās universitātes Mehānikas katedrā par asistentu pie krievu aviācijas tēva N. Žukovska, strādādams pie tēmas „Lidmašīnas propellera vilce un tā gaisa pretestība”. Pēc atgriešanās dzimtenē Pulpe strādāja par fizikas un matemātikas skolotāju. Pedagogi un skolēni viņu ļoti cienīja, taču Pulpes neatkarīgais raksturs nespēja sadzīvot ar Krievijas impērijas skolu ierobežojumiem.  Jaunais skolotājs saprata, ka izglītības sistēma nav domāta viņam, tāpēc meklēja citu ceļu. Pulpe ieinteresējās par aviāciju, uzbūvēja balansplanieri un mēģināja ar to lidot. Censonis emigrēja uz tā laika aviācijas centru – Franciju. 

1911. gadā Francijā viņš sāka veidot kontaktus ar Krievijas emigrantu aprindām, pabeidza Parīzes Aviācijas akadēmiju un 1913. gadā ieguva Francijas civilo „Breveti” jeb lidošanas licenci ar 1571. numuru, lidojot ar „Deperdussin” tipa franču lidmašīnu. Pulpe aktīvi darbojās franču civilās aviācijas veicināšanā, piedaloties lidotāju sanākšanās Parīzes kafejnīcā „Sports”. 1. pasaules kara pieteikšanas dienā tur sapulcējās internacionāla aviatoru sabiedrība, un pēc sanāksmes visi nolēma brīvprātīgi pieteikties Francijas armijā. Pulpe jau bija kvalificēts pilots, tāpēc franču armijā viņu uzņēma bez nepieciešamības stāties Ārzemju leģionā. Pēc divu mēnešu ilgiem treniņiem un eksāmeniem Pulpe ieguva militāro licenci ar 602. numuru. Pulpi pārcēla uz 23. „Morane-Saulnier” eskadriļu, un sākās operācijas Verdenā. 1915. gada 1. maijā Pulpe sāka savu militāro karjeru 23. „Morane-Saulnier” jeb Stārķu iznīcinātāju eskadriļā un drīz tika paaugstināts par seržantu. 

1915. gada nogalē viņš guva divas gaisa uzvaras pēc tam, kad Pulpe pārgalvīgi bija uzbrucis astoņām ienaidnieka lidmašīnām virs Verdenas. Viņam piešķīra „Medaille Militaire” un „Croix de Guerre” ar divām palmām par drosmi, izdomu, sevis pierādīšanu gaisa kaujās un bombardēšanā.1916. gada sākumā eskadriļa joprojām palika pie Verdenas, un februārī sākās vāciešu masīvais uzbrukums. Pulpi paaugstināja par adjutantu, viņš devās vairākos eskorta un patrulēšanas lidojumos. Trešo gaisa uzvaru viņš ieguva cīņā ar trim vāciešu lidaparātiem, no kuriem vienu nogāza. Patruļas laikā virs Verdenas Pulpe uzbruka divām ienaidnieka izlūklidmašīnām. Viena aizbēga, bet otru viņš notrieca, gūstot ceturto uzvaru. Drīz pēc tam viņš saņēma trešo atzinību par gūtajām uzvarām, kas viņu raksturo kā gudru un nopietnu, mierīgu un drošsirdīgu augstas klases pilotu. 

1916. gadā francūži veda sarunas ar krievu militāro atašeju un vienojās nosūtīt aviācijas personālu – Krievijai  izmisīgi bija vajadzīgi kvalificēti aviācijas instruktori, un Pulpi izraudzījās kā vienu no pirmajiem. Kad Pulpe patrulēja Luckas–Koveļas reģionā, viņš guva piekto gaisa uzvaru un kļuva par asu. 1. augustā patrulēšanas lidojumā virs Stiras Pulpe pamanīja piecas vāciešu lidmašīnas virs Rožices ciema un uzbruka tām, lai gan bija viens. Divas lidmašīnas pamanījās izbēgt, bet pārējās trīs cīnījās, lai varētu atkāpties. Karavīri no lejas vēroja Pulpes pārsteidzošo pilotēšanas prasmi un drosmi, kas ilga krietnu stundu. Kaujas beigās vācu pilots Ervīns Bome sašāva Pulpes „Nieuport”, kas sāka nevaldāmi griezties un nokrita no liela augstuma. Uz zemes Pulpe vēl bija dzīvs, taču drīz no gūtajiem ievainojumiem nomira.

Francūži Pulpem piešķīra vēl vienu „Croix de Guerre” ar piecām palmām. Atzinībā viņš raksturots kā pirmklasīgs iznīcinātāju pilots, lielisks virsnieks un paraugs visiem militārajā godā. Ziņas par Pulpes nāvi izplatījās pa visu Krieviju un Franciju. Pulpi apglabāja Rīgā, Lielajos kapos, kad grandiozā ceremonijā viņu pavadīja milzīgas tautas masas.


Saistītā galerija


– Drukāt dokumentu