Atpakaļ

Interesanti

Ģenerāļa meita cara debesīs. Lidija Zvereva (1890–1916)

Ģenerāļa meita cara debesīs. Lidija Zvereva (1890–1916)

Lidošanas vilinājums strauji izplatījās visā pasaulē, un viena pēc otras tam ļāvās arī citas izcilas sievietes. Pirmās krievu pilotes Lidijas Zverevas vārds saistīts arī ar Latviju, kas, būdama cariskās Krievijas sastāvā, kļuva par ievērojamu aviācijas attīstības centru. Tas lielā mērā bija Zverevas nopelns, kaut arī viņas mūžs bija traģiski īss – tikai 26 gadi.

Lidijas tēvs bija cariskās Krievijas armijas ģenerālis, Balkānu kara varonis, tāpēc viņu ģimene baudīja īpašas privilēģijas. Tēva armijas daļa bija dislocēta Krimā, kur tika izmēģināti aerostati, un Lidiju tie tik ļoti fascinēja, ka viņa, izmantojot sava tēva ietekmi, lika zaldātiem viņu vizināt. Tā meitene «saslima ar debesīm» un turpmāk sapni par lidošanu īstenoja ļoti mērķtiecīgi. Lidija ieguva tālaika labāko izglītību – mācījās Dižciltīgo jaunavu seminārā, apguva labas manieres, vairākas svešvalodas un humanitārās zinātnes, taču viņu vilināja tehnika. 

Jau 17 gadu vecumā Lidija izgāja pie vīra, apprecoties ar satiksmes ceļu inženieri un konstruktoru Ivanu Zverevu. Laulība bija laimīga, taču īsa, jo vīrs pēc diviem gadiem mira no apendicīta. Tikmēr pasaulē attīstījās gaisa kuģošana, un jaunā atraitne tiecās lidot. Viņa uzsāka mācības Krievijas pilotu galvenajā šūpulī – 1910. gadā atklātajā privātajā pilotu skolā Gatčinā, netālu no Pēterburgas. Lidija sadabūja 400 rubļu, ko samaksāt par apmācību, un vēl papildus iemaksāja krietni lielāku drošības naudu gadījumam, ja viņas vainas dēļ tiktu bojāta lidmašīna. Sievietei tolaik tas bija neticams sasniegums – tik izaicinošs, ka to pat aprakstīja Krievijas avīzes. 

Lidija ne tikai drošsirdīgi un meistarīgi lidoja, bet arī drīz sastapa savu nākamo vīru – instruktoru Vladimiru Sļusarenko. Gadu pēc baroneses de Larošas pilota licenci saņēma arī Zvereva, kļūstot par pirmo piloti cariskajā Krievijā. Avīzes rakstīja: «Gatčinas kara lidostā pilota nosaukumam tika eksaminēta L. Zvereva. Pulksten četros no rīta lidostā sapulcējās daži aviatori, kara lidotāji un daudz nepiederošu personu. Drošsirdīgā lidotāja mierīgi iesēdās lidmašīnā Farman un, paceļoties gaisā, 50–60 metru augstumā, piecas reizes vadīja savu lidmašīnu pa trajektoriju, kas līdzinās astoņnieka figūrai.»

Lidija un Ivans pārcēlās uz Rīgu – un tieši te tiks uzrakstītas viņu mūža spilgtākās lappuses. Lidijai bija tikai 20 gadu. Jaunie cilvēki Rīgā salaulājās un ar sparu metās aviācijā. Viņi gan lidoja, gan būvēja lidmašīnas. Sākotnēji abi pelnīja naudu ar paraugdemonstrējumiem, kas bija gana bīstami, jo tolaik lidojumu drošību varēja ietekmēt pat stiprāka vēja pūsma. Vienā no paraugdemonstrējumiem 1912. gadā Zolitūdē tieši vēja brāzma kļuva par avārijas iemeslu. Hipodromā sapulcējusies publika šausmās noelsās, bet Lidija palika dzīva. Viņa ne vien turpināja lidot, bet arī strādāja par instruktori abu nodibinātajā pilotu skolā, un pie viņas mācījās lidot vairākas krievu aristokrātes. 

Taču Lidijai atklājās vēl kāds talants – izcilas spējas aviokonstruēšanas jomā. Kopā ar vīru viņa Rīgā rūpnīcas Motor paspārnē nodibināja darbnīcas, kurās pēc Krievijas Kara ministrijas pasūtījuma būvēja lidmašīnas. Tieši Lidija izgudroja vairākus tehniskos jauninājumus un pilnveidoja tolaik vēl tik nedrošās lidmašīnas. Viņu mēģināja pārvilināt kāda Austrijas firma, taču Lidija palika dzimtenē. Kad sākās karš, rūpnīca tika evakuēta uz Pēterburgu. Pārcelšanos pilnībā apmaksāja cara valdība, kas pierāda milzīgo vajadzību pēc Zverevas ražotajām lidmašīnām. 

Vēl gadu Lidija Pēterburgā strādāja kā aviokonstruktore, līdz 1916. gadā saslima ar tīfu un pēc nedēļas nomira. Slimības gaita bija tik aizdomīgi strauja un savāda, ka nedz vīrs, nedz biogrāfi neticēja, ka tā bijusi dabiska. Īsi pēc Lidijas nāves no viņu mājas mīklaini nozuda visi rasējumi, kas pastiprināja aizdomas, ka izcilās aviatrises nāvē vainojams vācu specdienests. Lidijas bērēs virs kapiem skumīgi lidoja Farman lidmašīnas, godinot šo izcili mērķtiecīgo un gudro sievieti, kuras spilgtais mūžs kļuvis par leģendu.


Saistītā galerija


– Drukāt dokumentu