Atpakaļ

Interesanti

Jezups Baško (1889–1946) No kalpa par ģenerāli

Nabadzīgas daudzbērnu ģimenes atvase, kas neatlaidīgi un mērķtiecīgi tiecas pēc zināšanām, – tāds 20. gadsimta sākumā Pēterburgā ieradās strādīgais latgalietis. Iecerētās matemātikas studijas izrādījās pārāk dārgas, tāpēc Baško iestājās karaskolā. Tur viņš sastapa savu mūža mīlu, kam bija uzticīgs visu dzīvi, – aviāciju. 

Pabeidzis karaskolu 1909. gadā ar leitnanta dienesta pakāpi sapieru pulkā, Baško 1911. gada jūlijā brīvprātīgi pieteicās Gaisa kuģniecības skolā, kur tika atzīts par derīgu. Gatčinas aviācijas skolā viņu iedalīja pilotu apmācības grupā, un skolu viņš beidza īsi pirms 1. pasaules kara. Tā sākumā Baško tika nosūtīts uz Varšavas fronti. Pirmos lidojumus Baško veica ar tā laika lielāko četrmotoru bumbvedēju „Iļja Mourmec” un lidoja ar tiem līdz pat kara beigām. Baško darbojās dažādos frontes iecirkņos, vispirms Varšavas apkārtnē, vēlāk Latvijas teritorijā, kur izlidojumus veica no Siguldas aerodroma, bombardējot Jelgavu, Bausku un citas vāciešu ieņemtās vietas. 

Baško vārds pēc sekmīgiem uzlidojumiem vācu pozīcijām bieži tika minēts avīzēs un žurnālos. 1915. gada sākumā viņš jau bija eskadriļas komandieris un štāba kapteinis. Par nopelniem un drosmi Baško tika apbalvots ar Svētā Jura krustu. Pēc revolūcijām Krievijā un izceļoties Pilsoņu karam, viņš vairs kaujas lidojumos nepiedalījās. Iespējams, viņš pat mēģināja bēgt uz ziemeļiem, lai pievienotos tur karojošajiem baltgvardiem un sabiedrotajiem, bet pārlidojuma laikā viņam bija jāveic piespiedu nosēšanās. Rezultātā Baško bija spiests palikt Padomju Krievijā līdz Pilsoņu kara beigām.

Pēc ilgas formalitāšu kārtošanas Baško ar ģimeni varēja atgriezties Latvijā. Divas nedēļas bija jāpavada filtrācijas nometnē. Rīgā viņš iestājās topošās Latvijas armijas dienestā. Aviācijas pulka veidošanā viņš ielika visu savu laiku, prasmi un enerģiju, kā arī kaujas laukā gūto pieredzi. Šajā laika posmā Baško sarakstīja vairākas grāmatas par aviāciju, no kurām mācījās gan militārie, gan civilie lidotāji. Pulkvedis Baško lasīja arī lekcijas karaskolā. Audzēkņi Baško atcerējās kā harismātisku, pieredzējušu lektoru ar labu humora izjūtu. Pulkvedis Baško devās komandējumos uz Poliju, Itāliju, Čehoslovākiju, Franciju, Beļģiju un Angliju, lai iegādātos lidmašīnas Latvijas armijai. Īsi pirms 1934. gada Latvijas valdība Baško iecēla par aviācijas inspektoru Tehniskās divīzijas štābā. 1940. gadā Baško tika paaugstināts ģenerāļa pakāpē. 

Pēc padomju okupācijas viņš netika represēts, iespējams, tāpēc, ka bija legāli atgriezies no Padomju Krievijas. Pēc vāciešu okupācijas viņš atvaļinājās no militārā dienesta. Pēc 2. pasaules kara Baško dzīvoja laukos, mēģinot nodarboties ar lauksaimniecību, bet tā viņam ne visai padevās. Baško nomira 1946.gada maijā, kad uzreiz pēc slimības cēlās, lai strādātu dārzā. Tā Latgales zeme saņēma atpakaļ savu strādīgo dēlu, kas ar gribasspēku un drosmi uzlidoja tik augstu, pie visām varām paliekot uzticīgs aviācijai.


Saistītā galerija


– Drukāt dokumentu