Atpakaļ

Interesanti

Kārlis Skaubītis (1889–1929) Cīnītājs ar godaprātu

Izcils lidotājs un leģenda Latvijas aviācijā – viens no godprātīgākajiem pilotiem, kas profesionāli strādāja pie visām varām un no politikas centās norobežoties. Viņš, trūcīgu zemnieku dēls, kļuva par vienu no latviešu aviācijas pionieriem. Vispirms gadsimta sākumā bez zināšanām un līdzekļiem būvēja planierus, tad – gaisa balonus. Viņam izdevās pacelties, taču attīstībai trūka līdzekļu. Viņš kļuva par cīkstoni un devās uz Krieviju pelnīt naudu. 1912. gadā Skaubītis ceļoja pa Krieviju un demonstrēja 56 lidojumus ar pašbūvētu gaisa balonu, no kura trīspadsmit reižu izlēca ar pašbūvētu izpletni!

Kad sākās 1. pasaules karš, Skaubītis brīvprātīgi pieteicās Krievijas armijā un nonāca aviācijas nodaļā. Pēc motoristu kursiem viņu nosūtīja uz Gatčinas aviācijas skolu, lai kļūtu par kvalificētu pilotu. Kopš 1915. gada 3. aviācijas korpusa sastāvā cīnījās dienvidaustrumu frontē pret Austroungārijas un Vācijas gaisa spēkiem. Skaubītis lidoja ar „Vuazen” tipa lidmašīnu, lai novērotu ienaidnieku pozīcijas, koriģētu artilērijas šāvienus, mestu bumbas dienā un naktī. Par darbību Austroungārijas frontē Skaubītis saņēma Svētā Jura Krustu, Svētā Staņislava ordeni un Svētās Annas ordeni. 1916. gada 30. jūnijā viņam piešķīra militārā pilota pakāpi.

Pēc februāra revolūcijas Skaubītis turpināja aktīvi lidot Krievijas gaisa spēkos. 1917. gada 8. augustā viņu ieskaitīja 7. aviācijas korpusā, kurš piedalījās kaujās Rumānijas frontē. 12. septembrī kārtējā izlūkošanas lidojumā Skaubīša lidmašīnai trāpīja zenītartilērijas lādiņš un tai apstājas motors. Skaubītis, būdams ievainots, spēja savaldīt lidmašīnu un nosēsties krievu pusē. „Nieuport” pārvērtās lūžņu kaudzē, un Skaubītis guva smagus ievainojums. Ārstējoties Petrogradā, Skaubītis satika latvieti Mariju Bērziņu, kas viņu kopa, kļuva par viņa sievu un turpmāk pavadīja visās kara gaitās.

Pēc Oktobra revolūcijas Skaubītis palika sarkano pusē. Partijā neiestājās un nevienu ordeni nesaņēma, bet izpildīja vissvarīgākos lidojumus. Pēc darbības Ukrainā, kur Skaubītis piedalījās vairāku iznīcinātāju glābšanā no vāciešiem, viņa vienību nosūtīja uz Krievijas Pilsoņu kara Dienvidaustrumu fronti – tās uzdevums bija Volgas–Kamas flotes aizstāvība pret balto spēku aviācijas uzlidojumiem. Pilsoņu kara sadzīves apstākļi bija skarbi, šajā laikā no nepilnvērtīga uztura nomira Skaubīša pirmdzimtais.

1922. gadā viņam ar ģimeni atļāva legāli atgriezties Latvijā un vēl izdalīja divus vilciena vagonus personiskajām mantām. Latvijā viņš vispirms izgāja filtrācijas nometni, kādām bija pakļauti visi, kas atgriezās no Krievijas. Viņu atzina par cienīgu iesaistīties arī Latvijas Gaisa spēkos, un Skaubītis kļuva par vienu no pirmajiem militārajiem pilotiem, tomēr Krievijā iegūtās dienesta pakāpes netika atzītas.

Skaubītis gāja bojā 1929. gadā Spilves aerodromā, izmēģinot kādu lidaparāta ''Albatros'' modifikāciju. Bēres bija grandiozas, un vēlāk viņa vārdā tika nosaukta iela, kas ved uz Spilvi.


Saistītā galerija


– Drukāt dokumentu