Atpakaļ

Interesanti

Pirmā latviete lido dziedot. Alīda Pavlovska (1916–1991)

Latviešu lidot kārie vīrieši ceļu uz aviāciju politisko juku laikā atrada dažādās armijās, izmantojot iespēju lidot gan vācu, gan franču, gan cara karaspēkos. Jo īpaši raibs un avantūrām bagāts bija revolūcijas laiks, kad latvieši cīnījās gan balto, gan sarkano pusē. Politiskā pārliecība atkāpās otrajā plānā, galvenais bija – lidot. Daudzi piloti, pabijuši vairāku svešu varu kalpībā, legāli vai nelegāli atgriezās Latvijā un izveidoja savus gaisa spēkus. Bet ko bija iesākt sievietēm?

Arī latvietes alka lidot, bet tas nebija vienkārši – un sievietes atbaidīja tehnika. Tomēr 1937. gada martā prese vēstīja, ka Latvijas aeroklubā sporta lidotāja kursus ar atzīmi «ļoti sekmīgi» beigusi valsts vēsturē pirmā sieviete-lidotāja Alīda Pavlovska. Žurnālistiem meitene atzinās, ka doma lidot viņu pārņēmusi 1928. gadā, kad bijusi izdevība pavizināties virs Spilves. 

Sešus gadus vēlāk Alīda kopā ar vēl 24 kursantiem tika uzņemta pirmajos sporta lidotāju kursos, «veltot lidskolai visas vaļas stundas pēc dienā nostrādātām stundām kādā Rīgas veikalā». Kursos tika uzņemta vēl viena sieviete – Anna Ķeniņš, taču viņa apmācību nebeidza. «Lidošana man ir sirdslieta. Sieviete, tāpat kā vīrietis, drošu prātu var doties briesmās. Savā pēdējā pārbaudes lidojumā, kad man vienai pašai bija jānolido no Rīgas līdz Krustpilij un no turienes līdz Vecmuižai un pār Jelgavu atpakaļ uz Rīgu, es visu laiku dziedāju,» viņa sacīja laikrakstam Rīts un neslēpa, ka viņas nākotnes sapnis esot maza sporta lidmašīna.

Interese par aviāciju meitenei radās pirmās neatkarības gados, kad lidotāji bija visu sieviešu elki. Skaistule Alīda bieži uzturējās lidotāju aprindās. Viņu aplidoja daudzi, bet visvairāk – instruktors Alfrēds Pavlovskis, kuram aiz muguras bija motorista gaitas Sarkanajā armijā. Latvijā viņš bija atgriezies legāli, taču vēlāk padomju varai nepatika viņa darbība Latvijas aizsargu aviācijas rindās un jo vairāk – viņa darbs Latvijas–Vācijas aviokompānijā 30. gados. Pavlovskis tajā gan bija tikai satiksmes pilots, taču padomju varas acīs sadarbība ar jebkuru vācu uzņēmumu tika klasificēta kā noziegums. Domājams, tādēļ Baigā gada vasarā Pavlovskis pazuda bez pēdām.

Taču, kad Pavlovskis apprecēja Alīdu, skaudrā nākotne vēl nebija zināma. Bija tikai jaunība, debesis un trauksme lidot, kas drīz vien pielipa arī Alfrēda jaunajai, skaistajai sievai. Daži laikabiedri gan apgalvo, ka Alīda esot iemācījusies lidot par spīti vīram, jo ģimenē sākušās nesaskaņas un viņa gribējusi pierādīt, ka nav dumjāka par vīru... Lai kādi būtu iemesli, lidot Alīdai iepatikās. Viņa neaizrāvās ar sarežģītiem paraugdemonstrējumiem, bet lidoja latviskā vienkāršībā – viņas krustdēls atceras, ka tante «šad tad atlidojusi no Rīgas uz laukiem Dzērbenē un ar mazu izpletnīti nometusi vecamtēvam smēķus un krustdēlam končas».

Tomēr ilgi lidot Alīdai nebija lemts. Pirmais trieciens bija vīra pazušana Baigajā gadā, otrs – nepatiesa apsūdzība un izsūtījums uz darba nometnēm Krievijā. Alīda tika apvainota baisā noziegumā – medicīniskos eksperimentos ar bērniem Salaspils nāves nometnē. Tikai pēc daudziem gadiem, kad viņa izsūtījumā jau bija kļuvusi par invalīdi, viņu reabilitēja – izrādījās, ka Salaspils noziegumos bija vainojama kāda cita Pavlovska. Alīda Krievijā bija vēlreiz apprecējusies, laidusi pasaulē meitu, un kopā ar to atgriezās Latvijā. Diemžēl abu attiecības nezināmu iemeslu dēļ bija ļoti sliktas, un vecā, klibā kundze dzīvoja samērā vientuļi. Mūža beidzamos gadus Alīdas kundze pavadīja Cēsu rajonā un apglabāta Āraišu kapos. 

Mēs, tagad lidojot drošās lidmašīnās un mierīgās debesīs, varam tikai apbrīnot pasaules pirmās pilotes. Viņas uzdrīkstējās pārvarēt zemes pievilkšanas spēku laikā, kad tas bija varoņdarbs arī vīriešiem. Viņas bija skaistas un aizrautīgas un tik dažādas – šīs debesu iekarotājas ar dedzīgu sirdi, romantisku dvēseli un racionālu prātu.


Saistītā galerija


– Drukāt dokumentu