Atpakaļ

Interesanti

Sociālistiskais reālisma tīrradņi - sienu gleznojumi

Egons Cēsnieks (1915.g. -1978.g.), Elerts Treilons (1899.g. -1961.g.), Mirdza Golde (1916.g. -1991.g.) un asistents Vladimirs Kudojars veikuši sienas gleznojumus lidostas „Spilve” ēkā 1954.gadā. 

Egons Cēsnieks bija profesionāls gleznotājs – figurālists, kas pret katru darbu attiecās ļoti atbildīgi. Lai arī padomju laika uzstādījums nepiedāvāja māksliniecisko brīvību, tomēr mākslinieka goda lieta bija darbu veikt nevainojami. Abstrahējoties no saturiskā uzstādījuma, autoru kolektīvs īstenojis profesionālu, mākslinieciski augstvērtīgu figurālo gleznojumu, kas darināts pēc sava laika ideoloģiskajiem standartiem un sniedz ilūziju par gaišo, mūžam saulaino padomju dzīvi.

Centrālo sienas panno ieskauj gaiši latviskiem rakstiem un bārkstīm rotāti iluzori aizkari. Pati skatuve ir Daugavmalas kāpnes. Priekšplānā – vīri, sievas, jaunas meitenes un bērni latviešu tautastērpos, dažs ar pionieru kaklautiņu. Tālāk bariņš tā dēvēto brālīgo republiku pārstāvju ar varenās slāvu tautas daiļavu centrā un zili balti sarkaniem karogiem uz Rīgas silueta fona. Freskā redzama toreiz vēl neatjaunotā, bet jau uzgleznotā Pēterbaznīcas smaile visā garumā ( atjaunoja 1975.g.) un vēl neuzceltais Kolhoznieku nams (uzcēla 1957.g.). 

Centrālajā sienas panno vīrs pa labi ar hūti un kokli rokās ir Egons Cēsnieks, bet pa kreisi – Nīcas tautastērpā un ar ziedu pušķi – Eleonora Cēsniece. Nora Cēsniece redzama latviskos brunčos, bet vīrs viņai līdzās ir Elerts Treilons. Tālāk – viņa meita Maija Drīzule un Maijas mamma. Lai darbs būtu pavisam reālistisks, gleznojumam pozēja gan paši mākslinieki, gan viņu radi un draugi. Skices tika veidotas bijušajā gleznotāja Augusta Annusa darbnīcā Ļeņina (tag. Brīvības) un Kirova (tag. Elizabetes) ielas stūrī. Visi bija sapucējušies no Dailes teātra aizlienētos tautastērpos un uzpolsterējušies, lai izskatītos paēduši un laimīgi. Visiem kopā vajadzēja radīt ilūziju par laimīgo padomju dzīvi, radīt ideālistisku, problēmu neapēnotu nākotnes vīziju. 

Vitrāžu māksliniece Nora Cēsniece sienas gleznojumu apraksta tā: “Spilves freska, protams, ir tipisks sociālistiskā reālisma glezniecības paraugs. Tematika tam laikam atbilstoša – tautu draudzība, un viena tauta vienmēr ir “draudzīgāka par citām”. 

Kā sava laika stilistikas paraugs Spilves freska uzskatāma par mākslinieciski augtsvērtīgu tīrradni, kas godam reprezentē vēsturiski pretrunīgo laiku – pirms un pēc Staļina nāves.

Abos zāles spārnos izvietoti arī mazāki sienu gleznojumi. Pa labi sienas gleznojums ar Rīgas jūrmalu, pa kreisi - Gaujas senleja.



– Drukāt dokumentu