Atpakaļ

Interesanti

Pirmā avantūriste. Baronese de Laroša (1982–1919)

Pirmā avantūriste. Baronese de Laroša (1982–1919)

Daiļa, iekārojama un ekscentriska – tāda bija pasaulē pirmā sieviete-pilote baronese de Laroša. Viņas ambīcijas apliecina jau vārda izvēle, jo pirmā lidotāja nebūt nebija titulēta un augstdzimusi būtne, gluži pretēji – 1884. gadā viņa piedzima Parīzes strādnieku ģimenē kā Elīza Leontīne Deroša. Meitenes tēvs bija santehniķis, taču tas netraucēja viņa atvasei tiekties pēc augstākiem sapņiem. 

Pievilcīgā un enerģiskā Elīza izvēlējās aktrises karjeru un pieņēma skatuves pseidonīmu baronese Raimonda de Laroša. Savu bohēmisko karjeru jaunā sieviete papildināja ar interesi par velosportu un tikko radušos auto pasauli – viņai vajadzēja izmēģināt visu, kas jauns. Dēkainā baronese iepazinās ar vairākiem aviatoriem un ļāvās kaislai mīlas dēkai ar franču aviācijas pionieri Leonu Delagranžu, kurš kļuva par viņas ārlaulībā dzimušā dēla Andrē tēvu.

Pēc pāris lidojumiem ar gaisa balonu de Laroša liktenīgi sastapa lidotāju Šarlu Vuazēnu, kurš viņai piedāvāja mācīties lidot. Jau pavisam drīz jaunā sieviete pārsteidza savu skolotāju ar pārdrošu rīcību – 1909. gada rudenī viņai bija vēlēts pabraukt pa lidlauku un atgriezties uz starta, bet viņa, visiem par milzu pārsteigumu un šausmām, ar vienvietīgo lidmašīnu pacēlās gaisā un nolidoja ap 100 metru. Tas notika tikai sešus gadus pēc brāļu Raitu revolucionārās atraušanās no zemes.Taču par oficiālo sieviešu-pilotu ēras sākumu tiek uzskatīts 1910. gada 8. marts – diena, kad baronese de Laroša kārtoja pilota eksāmenu. Lidojums bija veiksmīgs, un viņa saņēma pilota licenci Nr. 36, uz visiem laikiem ierakstot savu vārdu vēsturē kā pirmā lidotāja pasaulē. Jau pēc pāris mēnešiem baronese piedalījās sacensībās un vīriešu konkurencē ieguva 6. vietu. Turpmāk viņa apvienoja aktrises un sportistes karjeru, braukājot pa Eiropu ar tā dēvēto «lidojošo cirku». Pēc tā izrādēm Pēterburgā par viņas drosmi sajūsminātais cars Nikolajs II apliecināja savas simpātijas personiski. 

Taču nedrošajos aviācijas pirmsākumos katrs lidojums bija spēle ar uguni. Tikai pāris mēnešus pēc licences iegūšanas de Laroša iekļuva pirmajā avārijā – veicot piezemēšanos, lidaparāts aizķēra koku un ietriecās zemē. Taču smadzeņu satricinājums un kaulu lūzumi drosmīgo piloti neatturēja no turpmākiem lidojumiem. Daudz traģiskāka izvērtās autokatastrofa 1912. gadā, kurā gāja bojā viņas draugs un skolotājs Šarls Vuazēns, bet pati de Laroša guva smagas traumas. Taču atlabusi viņa turpināja lidot... Pirmā Pasaules kara laikā strādāja par šoferi Francijas armijā, bet miera laikā atgriezās pie lidošanas. Ieguva un laboja vairākus rekordus – nolidoja 323 km tālumā, kas bija labākais rezultāts sievietēm, un uzlidoja 4800 metru augstumā. 

1919. gada vasarā de Laroša Parīzes tuvumā kā otrā pilote izmēģināja lidmašīnu, ar kuru plānoja iegūt profesionāla komercpilota licenci. Taču lidojums bija neveiksmīgs – abi lidotāji gāja bojā. Tā savu dzīvi traģiski beidza skaista un drosmīga sieviete, kura nespēja pretoties debesu izaicinājumam.    


Saistītā galerija


– Drukāt dokumentu